Loading...

Liepājas radošo industriju centrs D10

Attīstības koncepcija un stratēģija
Sākums /  Projekti /  Liepājas radošo industriju centrs D10

1. Kur & kāpēc

Šis projekts apskata radošuma jēdzienu un analizē to kā vienu no pilsētvides attīstības resursiem. Papildus tam projektā tiek iztirzāts izpētē balstīts viedoklis par Liepājas pilsētvides komplekso problēmu kontekstu, piedāvājot atvērtu koncepciju un stratēģiju, kā, attīstot teritoriju un rekonstruējot ēku Dārza ielā 10, transformēt vispārpieņemtās dzīvestila un darba prakses, lai attīstītu Liepājas radošā kapitāla apgūšanu visu ilgtspējas dimensiju ietvaros. Projekta pamatā ir fokusēšanās uz problēmu un risinājumu kritisko saturu, kā arī pilsētvides veidojošo apstākļu interpretācija visaptverošakā veidā, par pamatu ņemot tautsaimniecības, vides, sociālo un kultūras dimensiju savstarpējo mijiedarbību un atdevi. Tādā kontekstā šī projekta mērķis ir uzsākt ilgtermiņa pozitīvi-transformatīvu procesu, kura pamatnostādnes (radošums, radošās industrijas, kultūra, ilgtspēja u.c.) kā juridiski saistoši subjekti ir iekļauti visos Liepājas attīstības plānošanas dokumentos.

2. Kas

Liepāja ir pilsēta, kas Latvijas kontekstā neprasa komentārus. Tā vienmēr ir bijusi vieta, kur dzimst vējš un dzīvo cilvēki, kas kopīgiem spēkiem sekmējuši gan savas pilsētas, gan visas valsts radošo pašpietiekamību, radot harmonisku vidi, kurā realizēties augstas pievienotās vērtības kultūras un mākslas procesiem. Tomēr, ņemot vērā otrās brīvvalsts pēdējās desmitgades notikumus, kurus spilgti eksponē ne tikai arvien demokrātiskākas politiskās iekārtas ieviešana, pievienošanās ES un NATO, bet arī “pārdzīvotā” ekonomiskā krīze un tās ietekmes uz vidi tās plašākajā izpratnē, ir pamats atzīt, ka daļa ikoniskās Liepājas ir likumsakarīgi zaudēta pagātne.

3. Kā & kuri

Radošo industriju centra Dārza ielā 10 projekta izveides mērķi ir radīt vietu, kas: 1.) Akumulē alternatīvas un lietderīgas zināšanas un sapratni (it sevišķi neformālās un mūžizglītības kontekstā); 2.) Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem piedāvā citādu atpūtu un izklaidi; 3.) Esošajiem un jaunajiem uzņēmējiem nodrošina radošumā un zināšanās balstītas izaugsmes iespējas; 4.) Risina kompleksas pilsētvides problēmas; 5.) Stimulē Liepājas kultūrvēsturiskā un biznesa tūrisma attīstību; 6.) Papildina laikmetīgo ainavu un kulūrvidi (sinerģijā ar blakus esošo Amatnieku namu un Lietišķās mākslas centru, kā arī ciešā sadarbībā ar Liepājas teātri un Kungu ielas radošo kvartālu); 7.) Nodrošina nejaušas interakcijas un inovācijas visās ilgtspējas dimensijās (tautsaimniecība, vide, sabiedrība, kultūra); 8.) Atbalsta blakus esošā sociālās aprūpes iestādes “Liepāja” darbību, kopīgi veidojot un realizējot pilsētas sociālās integrācijas programmu. Tādējādi ar Dārza ielas radošo industriju centra palīdzību iespējams radīt unikālu precedentu, kas spilgti eksponē alternatīvu un radošu risinājumu dzīvotspēju!
Projekta apraksts

Klients: Liepājas pašvaldības iestāde

Datums: 01 janvāris 2015 - 26 maijs 2015

Tiešsaite: liepajaskultura.lv/lv/darza-ielas-10-radosa-kvartala-attistibas-koncepcijas-projekts/

Ir 2027. gada 13.aprīlis. Liepājā tikko ir beigusies viena no siltākajām ziemām metereoloģisko novērojumu vēsturē, taču to nevar saukt par unikālu notikumu, jo pēdējos gados arvien straujāk tikušas novērotas novirzes (mainība) no klimatiskās normas un to izraisītas dažādās ietekmes uz vidi. Spēcīgi vētruzplūdi, sausuma periodi un ilgstošas lietavas, kad nav iespējama normāla saimnieciskā dzīve, ir pieredzētas daudzkārtīgi, tomēr liepājnieki ir iemācījušies adaptēties šādiem, arvien mainīgākiem apstākļiem, pateicoties fundamentāli transformējošam procesam, kas uzsācies pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem.

Tas sākās pavisam vienkārši - pilsētas pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem izrādīja tam laikam vēl nebijušu iniciatīvu, kopā veidot tādu pilsētu, kas ir atvērta notikumiem Pasaulē (migrācija, kultūrais transformācija, globalizācija, krīzes), bet koncentrējas uz tiešām lokālām problēmām (vietējie iedzīvotāji = pilsēta).

Tolaik šīs problēmas bija hronisks depopulācijas process un tā izraisīta tautsaimniecības recesija, bezdarbs, zemi ienākumi, kā arī kolektīva atrašanās pseido pārējas fāzē, ko raksturo specifiski post-industrāli apstākļi un saspīlēta politiskā vide, kas sekmēja arvien mazāku iedzīvotāju uzticību pārvaldes efektivitātei un godīgumam.

Iedzīvotāju skaits pilsētā ir neliels un neviens nelolo ilūzijas, ka tas pārsniedz 70 000 cilvēkus, kuri ikdienā te dzīvo un lieto pilsētas sniegtos pakalpojumus. Daži runā par tikai nedaudz vairāk kā 50 000, un ir atradušies pat daži pierādījumi, kas to apstiprina. Šādas atklātas norādes uz patieso situāciju tiek izmantotas kā problēmrisinājumu platformas, nevis iegansti, lai polarizētu sabiedrību radikālās “par” un “pret” grupās.

Līdz ar to Liepājā tiek radīti apstākļi, kas vēl 20. gadsimta beigās Latvijā tika uzskatīti par neiespējamiem - pilsētas sociālekonomiskā un politiskā vide tiek veidota, cienot dabas vidi un pilnībā balstoties cilvēku zināšanās un radošumā, kas ļāvis nepazaudēt tik vajadzīgās tradicionālās prasmes, tās integrējot un adaptējot laikmetam atbilstošā veidā.

Liepāja tādējādi ir kļuvusi par Baltijas jūras reģiona kultūras un mākslas vienu no īpašākajiem centriem, jo tā iedzīvotājiem un viesiem piedāvā iespējas realizēties sociāli atbildīgā un pašpietiekamā veidā, fokusējoties uz resursu radīšanu, nevis patēriņu. Pāri visam - Liepāja internacionālā mērogā ir pierādījusi, ka tieši kultūra kā sabiedrību vienojošais vērtību kopums ir atslēga uz t.s. ilgtspēju.

Kad cilvēkiem tiek uzdots jautājums, kas ir tas īpašais un unikālais risinājums, kas transformējis visu pilsētnieku ikdienu, ļāvis tiem katram individuāli sākt nodarboties ar pilsētvides dārzniecību, atkritumu augšup-ciklēšanu (tos padarot par izmantojamiem resursiem ar pievienot vērtību), integrētu digitālo tehnoloģiju izmantošanu savu uzņēmējdarbību attīstībā un kolektīvu iesaisti pilsētas pārvaldes un vietrades procesos, tie atbild: “Laikam jau tā ir Dārza iela, bet .. ziniet, grūti spriest, jo šķiet, ka tā te ir bijusi vienmēr”.

Dārza ielas 10 radošo industriju centrs ikdienas sarunvalodā jau labu laiku ir ieņēmis daudz vienkāršaku palamu - “D10”. Kā uzskata pilsētas vadība, tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šīs vietas lietderību un popularitāti visas vietējās (un ne tikai) sabiedrības kontekstā.

DD”, kā to sauc daži vēl arvien par ne-hipsteriem dēvējušies jaunieši, ir vienkārši vieta, bez kuras nevar iedomāties Liepāju. Vidējās paaudzes cilvēki velk paralēles ar Lielo Dzintaru, citi ar pilsētas slavenajiem kāpu parkiem, vēl citi - ar tikai nesen UNESCO mantojuma sarakstā iekļauto Liepājas pludmali un tās saulrietiem. Praktiski noskaņotie pilsētas uzņēmēji un investori šo vietu dēvē par lielāko radošuma revolūciju, kāda īstenota tik racionālā procesā kā uzņēmējdarbība.

“Dārza Desmit” menedžmenta komandu, kas ikdienā koordinē vietas darbību, mēs satiekam pagalmā, kur tā kopā ar darbnīcu rezidentiem apspriež nākamo pasākumu, kas norisināsies Liepājā - Baltijas Modes Nedēļu, kurā savu dalību apstiprinājuši visi spēcīgākie reģiona (ar to domājot Baltijas jūras reģionu) apģērbu dizaineri un ražotāji. Tajā sevi pieteiks arī trīs jauni Latvijas modes zīmoli, kuru dizaina nodaļas un ražošanas darbnīcas atrodas Liepājā.

Ņemot vērā, ka par ikdienas praksi ir kļuvusi atbildīga izturēšanās pret materiāliem un resursiem, šim pasākumam par godu uz vietas tiek būvēta arī publiskajā ārtelpā integrējama skatuve. Tā radīta, izmantojot Liepājas arhitektu un produktu dizaineru “know-how”, kā arī “D10” prototipēšanas laboratorijās izgatavototus moduļus, kas stiprināmi uz unikālas, izjaucamas un pārvietojamas, tepat Liepājā ražotas metāla konstrukcijas.

Skatuve pēc visiem notikumiem tiks izmantota par Latvijas EXPO paviljona pamata platformu - lai visiem pārādītu simbolisku mēli un pateiktu, ka izprotot kopā darīšanas spēku, mums zuda šaubas, vai šajā valstī vispār kas ir iespējams.

Zīmīgi, ka kopā ar apspriedes beigām “DD” pēkšņi atdzīvojas un teju visi 300 cilvēki, kuri ikdienā uzturas šajā vietā, sanāk pirmā stāva ēdamzāles daļā, lai satiktos un ēstu šī gada pirmo, vietējo tomātu zupu. Tomāti, starp citu, ir audzēti turpat teritorijā - Eiropā pirmajā kultūrvēsturiskajā apbūvē integrētajā kopienas siltumnīcā.

Kad jautājam, kā tad liepājniekiem kārtējo reizi izdevies tik ambiciozs projekts, saņemam piktu repliku - ne jau tikai liepājniekiem. Šī pilsēta, līdzīgi kā tās vēstures gaitā, esot saņēmusi drosmi kļūt atvērta visiem cilvēkiem. Šobrīd nu jau neskatoties uz to tautību, rasi, politisko vai reliģisko pārliecību.

“Pie mums Liepājā uzskata, ka reliģija ir mūsu kopīgās vērtības un politika ir līdzeklis, kā tās piedzīvot. Tieši tik vienkārši.”

Beigu beigās jauna meitene sarkanā beretē, kura ir atbildīga par šīs vietas rašanos, atklāj: “Ziniet, šī vieta tomēr dzima grūtībās. Tas prasīja ilgu laiku, lai sabiedrība noticētu, ka ir iespējams citādāk. Ka viss ir iespējams citādāk. Ka izglītība var kļūt par ikdienas praksi un neformāla tīklošanās ir pamats nejaušām inovācijām. Ka darbs var būt veids, kāpēc mēs realizējamies, nevis kā mēs sevi nodrošinām. Ar to arī tas radošums toreiz sākās - ar nedaudz vairāk darbiem, kā runām!”








a450dea1c228879722c5e1a146f6b4d7.png