Loading...

Jēkabpils novada pašvaldības Sēlijas prasmju muzejs (ZASA)

Attīstības koncepcija un stratēģija
Sākums /  Projekti /  Jēkabpils novada pašvaldības Sēlijas prasmju muzejs (ZASA)

1. Kur & kāpēc

Muzeji tiek uzskatīti par mākslas un kultūras vērtību ekspozīcijām, kas finansiāli jāuztur no ārpuses, tādējādi tiem nereti kļūstot par ekskluzīviem projektiem, jo ar tirgū realizējamu kultūras produkcijas ražošanu tie pamatā nenodarbojas. Prasmju muzeja ZASA gadījumā jau projekta iniciēšanas fāze par šo muzeju nepieciešams runāt kā par efektīvu daļu no novada tautsaimnieciskās dzīves, ar to domājot tā formālu un neformālu iekļaušanu ekonomiskās maiņas procesos. Praktiski tas paredz prasmju muzeja ZASA novietošanu Zasas ciema saimnieciskās dzīves centrā, aktīvi domājot par muzeja iespējām ģenerēt, nevis patērēt finansiālos resursus. Pirmais solis – muzeja biznesa modeļa un plāna apvienošana. Otrais solis – muzeja izveidē iesaistīt vietējo darba spēku. Trešais solis – izveidot finansiāli ilgtspējīgu muzeju ar Latvijas reģionālo muzeju vislabāko veikalu. Ir jāturpina prasmju muzeja ZASA paplašināšana ārpus tā sienām, ar iecerētās vietas uznešanu uz prāta kartes, kas praktiski ietver visaptverošu vietas iezīmēšanu ar vietzīmēm un cita veida norāžu formātiem. Prasmju muzeja ZASA koordinātu un attāluma norādēm jāveido tīklveida struktūra, kas telpiski nosedz visu Jēkabpils novadu, paredzot arī neformālu ceļa zīmju izvietošanu uz lielākajiem Latvijas autoceļiem. Tas ietver arī digitālo un virtuālo vidi.

2. Kas

Jēkabpils novadu pašlaik raksturo diezgan viendabīgas ekonomiskās aktivitātes, kas pamatā ir saistītas ar lauksaimniecību, lopkopību un mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Ņemot vērā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas kultūrpolitikās paredzēto radošo industriju iekļaušanu arī muzeju attīstības perspektīvā, tad prasmju muzejs ZASA ir radāms, lai ne tikai piedāvātu jaunus kultūras produktus un pakalpojumus, bet arī stimulētu amatniecības attīstību un lauku zemju izmantošanu ar pievienoto vērtību, t.i. darbojoties kā inovatīvai reklāmas aģentūrai, attīstot pasaulē popularitāti ieguvušo jēgpilno tūrismu un veidojot jaunas publiski-privātās partnerības. Prasmju muzejs ZASA var kļūt par vietu, kur tiek stiprināta novada lokālenomikas izaugsme un noturība. Viena no muzeja funkcijām ir arhīva jeb tā saucamā atmiņas institūcija. Sadarbībā ar Zasas vidusskolu iespējams Zasas parkā izveidot dabas novērojumu staciju un sociālu biškopības praksi (dravu), kurā, integrējot skolas mācību priekšmetus, iespējams uzsākt dažādus novērojumus un eksperimentus. Secīgi muzejā ir iespējama šādas informācijas izmantošana par kontekstu ekspozīciju veidošanā. Tas papildinātu arī jau pastāvošās Alfa vasaras skolas nometnes, ZASU padarot par reģionālu dabaszinātņu bāzi. Laikā gaitā iespējama arī biškopības produktu pētniecība un prototipēšana.

3. Kā & kuri

Protams, tas ir ambiciozs projekts. Tomēr šajā brīdī ir vērtīgi uz to paraudzīties nevis no telpiskās, bet laika un vietas perspektīvas. Tas sevī ietver to, ka šis muzejs ir jāsaprot kā ilgtermiņa process, kas veidojams pa kārtām un secīgi. Apsverama ir arī iespēja to veidot kā citas formas publisko muzeju, tādējādi veidojot alternatīvas partnerības, investīciju piesaistes, kā arī pretendējot uz privāto fondu atbalstu. Kā obligāts priekšnosacījums ir vietējo uzņēmēju iesaiste, tos informējot par to, kādu pievienoto vērtību viņu produktiem un pakalpojumiem var radīt šāda muzeja projekts. ZASA būvniecības procesā izšķiramas divas secīgas fāzes – kultivēšana un konstruēšana. Kā pirmā uzsākama kultivācijas fāze, kas nozīmē kvalitatīva tehniskā projekta izstrādi, paredzot saudzīgu visa liekā (neveiksmīgā eiroremonta) demontāžu un kvalitatīvu ēkas renovāciju, atjaunojot krāsnis, koka grīdas, sienas, durvju ailas, durvis, logus un citus elementus. Tas darāms, piesaistot vietējos meistarus un amatniekus. Vienlaicīgi ar ēkas remontu ierīkojams arī dārzs un bišu drava. Secīgi pēc tam uzsākama konstruēšanas (rekonstrukcija) fāze, kurā kopā ar Rūmes amatniekiem un skolēniem veidojami ekspozīcijas scenogrāfijas risinājumi.
Projekta apraksts

Klients: Jēkabpils novada pašvaldība

Datums: 15 jūnijs 2016 - 18 augusts 2016

Tiešsaite: jekabpilsnovads.lv/?p=12087

Ir 2021. gada 27. septembris un es dodos uz Zasas pieturu sagaidīt Zakariju, kurš pirms divām dienām Latvijā ieradies no Sidnejas. Zakarijs jeb Zaks, kā viņu sauc draugi, ir biškopis un sociālais uzņēmējs, kurš pirms pieciem gadiem pameta ASV, lai caur Tasmāniju dotos uz Austrāliju. Pastāv iespēja, ka viņa nākamās mājas būs te. Ar Zaku es iepazinos pirms nu jau sešiem gadiem. Tā bija vasaras skola, kurā uzzināju, ka mūs abus vieno rūpes par šo Pasauli, vēlme palīdzēt cilvēkiem un, protams, interese par bitēm. Pēdējais mūs ir atvedis arī uz Jēkabpils novadu un tā prasmju muzeju ZASA. Jau pēc divām dienām te sāksies nedēļu ilga konference par biškopību kā bioloģiskās atveseļošanas un uzņēmējdarbības praksi. Nespēju iztēloties lieliskāku vietu, ņemot vērā, ka ZASA pēdējos trīs gadus kopš oficiālās atklāšanas uz Latvijas valsts simtgadi ir rezervēta cauru gadu. Tās rezidence, precizējot, tāpēc ticu, ka vārdu salikums rezervēt muzeju skan jocīgi, tomēr ļaujiet man paskaidrot.

Prasmju muzejs ZASA ir absolūti savdabīga un autentiska vieta. Varētu pat teikt unikāla. Pirmkārt, tas ir reģionāls muzejs ar, iespējams, labāko muzeju veikalu šajā Eiropas reģionā. Bet par to nedaudz vēlāk. Daudz būtiskāk ir uzsvērt to, ka, kā saka nosaukums, ZASA ir prasmju muzejs. Muzejs, kura radīšanā tika radītas prasmes, muzejs, kurš glabā zināšanas un sapratni par prasmēm un muzejs, kurā prasmēm tikt nodotām nākamajām paaudzēm. Taču par kādām prasmēm ir runa?

ZASA ir mājvieta tām ikdienas un sadzīves prasmēm, kas parāda, ka vislabākais trīs-dimensiju printeris un laikmetīgā tehnoloģija ir saskanīga sirds, prāts un rokas. Tās ir prasmes, kas atklāj, kur un kāpēc cilvēki te apmetušies uz dzīvi un ko un kā tie iesākuši, lai šo vietu iedzīvinātu. Izsakoties vienkārši ZASA ir vietējo prasmju arhīvs un universitāte vienā ēkā. Zemes iekopšana, siena pļaušana, krāsns iekurināšana, tēju lasīšana, pamatu ielikšana, stabules izgatavošana, grāmatu iesiešana, sviesta pagatavošana, skaliņu žāvēšana. Tā var turpināt bezgalīgi. Laikam tāpēc arī muzeja simbols un lielais stāsts ir bites, bišu strops un rūpes pirmajam par otro.

Viena no lieliskākajām šīs vietas lietām ir ēkas eksterjera un interjera saskanīgā draudzība. No ārpuses elegentā lauku māja ar muižas asinīm sevi atklāj tikai tiem, kuri tajā ieiet. Patīkami vēss durvju rokturis, kurš, to paspiežot uz leju, maigi noklaudzot, katru ieved siltā un gaišā vidē. Nav ne miņas no skaļas mūzikas, muzeju vestibiliem tik rakstūrīgajām stikla vitrīnām vai atslēgu brelokiem. Te ir silti un klusi. Pa kreisi no durvīm ir kurpju skapītis. ZASA ir vieta, kur staigā bez kurpēm.

Muzeja pirmais stāvs klasiski ir atvēlēts publiskām kopienas aktivitātēm un ēkas administrācijai. Uzreiz pa labi no priekšnama ir komandas darba telpas ar brīvpieejas datoru, printeri un telefonu. Viss vienkārši un bez liekiem LED ekrāniem. Krāsns ir kurināta no rīta un vēl arvien var just malkas smaržu. Savukārt pa kreisi no ieejas ir apvienotais novada reklāmas aģentūras un tūrisma informācijas punkts. Viss, kā pienākas – kartes, iespēja augšupielādēt satelītnavigācijas failus, kā arī papildus visam – labākais mazo muzeju viekals, kādu nācies redzēt. Doma vienkārša. Atbrauc te un nopērc visu prasmīgam un darbīgam gadam nepieciešamo. Sēņu nazīti ieskaitot.

Cauri informācijas punktam un veikalam ir iespējams nokļūt nelielā, bet ērti caurejamā konferenču telpā, kur ikdienā norisinās dažādas neformālās izglītības aktivitātes, vidusskolas fakultatīvās nodarbības, vieslekcijas un korporatīvās prezentācijas. Projektors atrodas pie griestiem, ekrāns izvelkams un logi aptumšojami ar žalūzijām, bet sienu stūros iekārtas bezvadu skandas. Neko vairāk jau nevajag.

Jāatgādina, ka, lai arī muzejs atrodas relatīvi nelielā ēkā, visam pietiek vietas. Nekur nav nevajadzīgi smagi galdi vai monumentālas un neparocīgas vitrīnas. Lielākā daļu no mantām un lietām ar sešstūrīgām atvilktēm paslēptas sienās un griestos. Te arī sākas bišu stropa, kompasa un novada kartes stāsts.

Viss prasmju muzejs ZASA ir tā arī būvēts. Kā bišu strops, kurā, iegriežoties katram ceļiniekam, pieejams gan kompass, gan karte. Ar to domājot, ka ZASA ir reizē muzejs un informācijas centrs. Atrodoties Jēkabpils novada pašā centrā, tas ideāli pilda šādu funkciju. Blakus ir asfaltēts ceļš un pavisam tuvu arī Lietuva ar savām pilsētām. To tad arī dara ZASA. Papildus muzeja darbībai, šī vieta ir kā simbolisks sākums visam novadam. Un nav runa tikai par kartēm, kuras var ielikt kabatā vai nosūtīt e-pastā.

Muzeja interjeru, griestus, sienas un grīdas ieskaitot, klāj novada karte. Katrā istabā. Nedaudz uz grīdas, nedaudz uz sienām un nedaudz uz griestiem. Pa vidu tam plaukti jeb muzeja vitrīnas, kas, atdarinot medus kāres, ir izvelkamas kā atvilktnes, kurās glabājas ne tikai dažādi ar konkrētu vietu (viensētu, krogu, baznīcu, saimniecību, kolhozu, parku, mežu u.t.t.) saistāmi artefakti, bet arī lielākā muzeja bagātība – prasmju apraksti ar attēliem, paskaidrojumiem un norādēm, kur to visu apgūt mūsdienās. Ej cauri un mācies. Diezgan vienkārši. Un saskanīgi. Novada logo ir medus kāre ar septiņām šūnām. Novadā ir septiņi pagasti. Muzeja otrajā stāva septiņas istabas, kas katra veltīta savam pagastam. Un stāsts turpinās.

Izejot cauri konferenču telpai, var nonākt kāpņutelpā, no kuras var nokļūt gan otrajā stāvā, gan pirmā stāva nelielajā rezidencē, kas atrodas ēkas labajā spārnā uzreiz blakus administrācijas telpām. Te uz laiku ievāksies Zaks. Runā, ka ZASA vispār kļuvusi par patvēruma vietu klusuma un miera meklētajiem. Vai tie būtu alternatīvi tūristi, kas šo vietu uzgājuši caur airbnb, mākslinieki, kuri meklē jaunas plenēra vietas vai vienkārši muzeja apmeklētāji, kas ZASU izvēlējušies par savu ceļojuma bāzi.

Otrajā stāvā, var teikt, ka dzīvo muzeja dvēsele – septiņas istabas, kas, iekārtotas tāpat kā karte un bišu stropu kāres, katra veltīta savam pagastam – Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas. Kā jau minēts, katra istaba ir kā sava pagasta karte, kas attēlota uz griestiem, sienām un grīdas, kurai pa vidu starp izceltajām vietām, topogrāfiskajām atzīmēm un robežām atvēlēta vieta, kur izpausties katram muzeja apmeklētajam, brīvajos laukumos iezīmējot savu prāta karti un tās elementus, kas saistīti ar konkrēto vietu. Protams, visas istabas ir nosētas arī ar nelielām atzīmēm – es te biju, te piedzima mans tētis, tur kādreiz bija tilts. Tas viss iespējams ar katrā istabā pieejamiem karodziņiem un piespraudēm, kurās karājas zīmītes.

Bet, protams, visa atslēga ir medus kārēs, bišu šūnās, sešstūrīgajās atvilktnēs – muzeja prasmju krātuvēs un reizē arī galvenajos eksponātos, kas papildina katru kartes elementu. Jā, tie ir domāti, lai muzeja veidotāji (vietējie un viesi) varētu papildināt šo leģendu vai vismaz brīvi to lasīt un aiz dažbrīd garlaicīgās ikdienas ieraudzītu to lielo laika stāstu, kas veidojis un vēl arvien veido Jēkabpils novadu un tā raksturu.

Visi prasmju apraksti ir saistīti ar gada sezonām, katrai sezonai ir savs iedalījums, katram iedalījumam ir savas darba un brīvās dienas, katrai dienai ir rīts, pusdiena un vakars. Katrai prasmei atkarībā no pielietojuma laika un vietas ir savi instrumenti, zināšanas un izcelšanās. Tam visam kopā ir dabas konteksts ar saviem ritumiem, augiem un dzīvniekiem. Tas viss ir viens liels stāsts, kurā ZASA ir bišu strops, kas to visu apputeksnē – ļaut tam turpināties. No dienas, uz dienu. No gada, uz gadu.







3f74c3f927eaa440de3068045e4955e9.JPG