Loading...

Amatas novada lokālekonomikas un kultūrvides attīstības plāns

Vietrades koncepcija teritorijai ap A2 autoceļu
Sākums /  Projekti /  Amatas novada lokālekonomikas un kultūrvides attīstības plāns

1. Kur & kāpēc

Amatas novads atrodas ne tikai starp kartē novilktajām administratīvajām robežām. Dabā tādu robežu nemaz nav – tās vienmēr ir pārejas zonas uz kaut ko citu, un tieši šī pāreja ļauj notikt tam, ko saucam par unikālo identitāti. Amatas novads līdz ar to ir daudz kas vairāk par administratīvi-politisku teritoriju. Tas pamatā atrodas cilvēku sirdīs, prātos un atmiņās, kas nereti stiepjas pāri ne vien pēdējo gadu notikumiem, bet dažos gadījumos – pat visam 21./20.gs. Tieši tāpēc šajā koncepcijā nav stingri novilktu limitu, robežu vai sienu. Amatas novads ir un būs tur, kur būs tā šalcošie meži, upes, vārds, skaņa, pieredze un cilvēki, kuri to visu iedzīvo. Tomēr ir kaut kas, kas tam visam stāv pāri. Un tā ir Amatas upe. No tās tad arī ideja par Amatas novadu kā Amatas upes amatu – prasmi un spēju būt uz palikšanu. Lai Amatas novadam iztēlotos un piešķirtu tādas nākotnes, kas ir pašpietiekamas un resursus ģenerējošas – tātad ar savām nākotnēm (ilgtspējības pamats), nepieciešama visas pieejamās kolektīvās inteliģences mobilizēšana. Taču tas nav iespējams ar skaistiem vārdiem un jaukām idejām. Tam ir nepieciešama vieta un vietas, kur tas ir iespējams. Tāpēc arī ir šī vietrades koncepcija, lai iezīmētu tādu vietu radīšanas procesu, kurā pats process un iesaistītā kopiena kļūst par vietu; kļūst par jaunu prasmi kā tādu – kopīgiem spēkiem radīt vietas, kas sevi pierāda ar darbiem. Un stāsts nav tikai par radītām darba vietām.

2. Kas

Kā jau minēts daudzviet dokumentā, tad lielais projekts stāv pāri Amatas novadam kā administratīvai vienībai; tas stāv pāri arī šai koncepcijai, kas ir tikai instruments (aģents) tā ieviešanai. Un šis lielais projekts ir vide, kurā ar tautsaimniecības un kultūras procesu palīdzību ir saglabātas vēsturiskās zināšanas, sapratnes un prasmes par rimtu un cieņpilnu saimniekošanu, ievērojot ne tikai cilvēka dzīves, bet arī dabas – dienas, mēnešu un klimatisko sezonu ciklus. Tas ir stāsts par tām prasmēm, kas citviet pasaulē (arī Rīgā) sāk izgaist. Neskatoties uz straujo tehnoloģisko attīstību, ir pamats uzskatīt, ka cilvēki kļūst arvien atsvešinātāki no tām zināšanām, kas kādreiz daudz vairāk saistīja cilvēku ar tā apkārtējo vidi. Amatas novads var iet citā virzienā, vēsturiski vērtīgās prasmes un amatus savienojot ar mūsdienu iespējām, apstākļiem un vajadzībām.

3. Kā & kuri

Pirmkārt, izkāpjot no ierakumiem. Otrkārt, apzinoties, ka dienas beigās, neskatoties uz mūsu katra profesiju, mēs visi esam cilvēki, kas grib dzīvot mīlestībā, mierā un kopā ar sev tuvajiem. Ir nepieciešama atklāta un kolektīva problēmu atzīšana. Tikai saprotot, kur patiesībā slēpjas šīs problēmas, kas lielākoties ir tikai simptomi, iespējama kritiskāka sapratne par to, kas īsti notiek. Ir jāstiprina rīcības un darbības, kas pirmajā mirklī sķiet nenopietnas, jo nesakrīt ar normatīvās plānošanas uzstādījumiem. Ir nepieciešamas vietas un platformas, kur vietējiem un potenciālajiem iedzīvotājiem kopīgi iztēloties, diskutēt un vienkārši pavadīt laiku kopā bez kāda stingra uzstādījuma. Praksē piekoptās sabiedriskās apspriešanas, kas ir tikai formāla iedzīvotāju informēšana ir jāmaina pret aprūpētu, izkoptu un personisku procesu, kurā pašvaldība apzinās, ka tā tikai apsaimnieko iedzīvotāju radītos resursus. Piedevām nepieciešams saprast, ka viens nekad nav karotājs, tomēr dažreiz pietiek tikai ar vienu cilvēku, lai iešūpotu procesus un notikumus, kas pirms tam likušies utopiski. Un Amatas novadā jau tagad ir tādi cilvēki. Kopienas jeb sabiedrības grupas, kas ir iesaistāmas šādā procesā, ir visiem zināmas un nav veidojamas no jauna. Drīzāk ir pārskatāma iespēja to savstarpējo sadarbību transformēt no birokrātiskā sistēmā eksistējošas uz cieņpilnās attiecības balstītu. Praktiski tas nozīmē, ka Amatas novadā ir nepieciešama spēcīga nevalstiska biedrība (privāti-publiskā partnerība), kas laika gaitā var kļūt par sabiedriskā labuma statusa organizāciju, daļēji pārņemt pašvaldības funkcijas, kurām sāk trūkt iekšējā kapacitāte un piesaistīt līdzekļus veidā, kāds nav iespējams privātajam sektoram un nav iedomājams – publiskajam.
Projekta apraksts

Klients: Amatas novada pašvaldība

Datums: 03 novembris 2016 - 15 februāris 2017

Tiešsaite:

Pirmkārt, koncepcijas pamatā ir uzstādījums, ka vieta un tās mērogs (izmērs, orientācija, struktūra, attiecības) ir reizē sākumpunkts (cēlonis) un galamērķis (nolūks). Šādā izpratnē labu vietu raksturo gan iespēja to izmantot kā izaugsmes resursu, gan investīciju saņēmēju (banku, fondu, arhīvu).

Otrkārt, labai vietai nepieciešami šādi telpiski un fiziski aspekti (atklājas kā orientieri):

  • Telpa, kurā tas vispār ir iespējams (zemes un ēkas);
  • Ainava, kurai piešķirt un kas piešķir identitāti (piederība, sajūta, atmiņas un kaut kas ko nevar izmērīt);
  • Vārti, kas iepazīstina, aicina, aizved un reizē sargā, nošķir, rada „te un tagad” sajūtu (kā fiziska infrastruktūra un aprūpēti sociālie procesi – iekļaušana, nevis izslēgšana.

Treškārt, labai vietai nepieciešami šādi laicīgi un mentāli aspekti (atklājas kā likumsakarības):

  • Laiks, kas ir nevis mērvienība, bet radāms projekts pats par sevi (labām vietām nepieciešams ilgs laiks, kas pamatā liek izkāpt ārpus vietējās politikas un ES fondu plānošanas termiņiem);
  • Rūpes, kas ir nevis raizēšanās, bet proaktīvs apziņas stāvoklis, kurā katru mūsu darbību informē neviltota vēlme būt gādīgam;
  • Prasmes, kas ir caur rokām realizētas zināšanas, sapratnes un pieredze. Neviena vieta netop no zila gaisa! Cilvēku spēja radīt, veidot, iekopt, uzturēt, lietot tehnoloģijas, apgūt jaunas metodes ir fundamentāls priekšnoteikums! Mācīšanās process neapstājas nekad – tas ir jāiznes ārpus skolas sienām, lai tas tur varētu atgriezties jau daudz efektīvākā veidā un formā.

1.princips: Telpa plašākā kontekstā

Amatas novads neatrodas tikai tā administratīvajās robežās!

2.princips: Ainava kā baudījums un pieredze

Harmoniska, cieņpilni transformēta un reizē saudzēta ainava ir Amatas novada vizītkarte un tā ir kopjama kā primārais baudījums!

3.princips: Vārti kā funkcionālā saikne

Jebkurš savienojums, kas pieredzams konkrētā ainavā, ir kā vārti, kas ved uz / no; laiž iekšā / ārā no kādas vietas!

4.princips: Vieta kā cēlonis un nolūks

Vieta nav tikai lokācija un atrašanās punkts, bet arī daudzdimensiju apstākļu kopums kas to raksturo. Piemēram, identitāte un piederība (kopiena), vietas sajūtas un gars (atmosfēra), emocijas un intimitāte. Vieta nav tikai telpa plus kaut kas vēl. Vieta ir tur, kur vispār iespējama jebkāda veida pieredze (no pie-redzēšana), tomēr šai pieredzei jābūt ģeneratīvai un jābalstās visu ilgtspējas dimensiju pašpietiekamībā!

5.princips: Prasmes kā projekts un instruments

Vēsturiskās-mantotās un potenciālās-apgūstamās prasmes ir veids, kā sakausēt zināšanas un sapratni un nodrošināt vietas spēju adaptēties izaicinājumiem un riskiem!

6.princips: Rūpes kā gādība un atbildība

Rūpes nevis kā raizes vai tieši otrādi bezrūpība, bet gan proaktīvs stāvoklis, kas vērsts pretēji patēriņa kultūrai un nihilismam, vienaldzībai!

7.princips: Laiks kā medijs

Nevis mērvienība un nogrieznis telpā, bet primārais medijs (vide), kurā realizēt iztēlošanos, plānošanu un ieviešanu!







da50bb951876f9d69484acd99b1b6d56.JPG